Krāsas ir krāšņas, tās aizrauj, bet izkliedē un pēc sevis atstāj tukšumu.

Katrreiz, kad ir pārāk daudz skaistuma, tam klāt ir arī bailes no nāves, kas to visu var atņemt.

Ikviens bēg, citādi nevar, manu Karali. Arī es bēgu, tikai laikam uz citu pusi.

Vienmēr kā pacelta Zvēra ķetna blakus ir drauds, ka nāve iesprauksies starp diviem un atņems to otro.