5 Quotes by Mārja Kangro

Tā jau nu psihologs tevi izvilks no sūdiem jeb pasaules kā tādas. Dziļos sūdos katram jāpeld pašam.

Un dzemdēt ir kā izdirst ķirbi.

Tai vajadzēja būt nāves novērošanai. Nāves pieredzēšanai. To var tā vai arī citādi, vienatnē vai arī ne. Kopā ar kādu citu šī pieredze, protams, kļūst kafejnīciskāka. Horizontālāka, ilustratīvāka. Var gadīties, ka vārdi vēl nav norūguši, kad tos jau nākas izteikt, jo, kad cilvēku telpā ir vairāk par vienu, tad nevar būt tā, ka netiek teikts nekas.

[..] Toties es biju dziļi tādā ellē vai pakaļā, kur neviens neraud. Te viss jau bija izdedzis, un šai izdegšanai bija atpakaļejošs spēks. Skatoties no elles jeb pakaļas, visas pagātnes cerības, kaislības un mīļumi jau sākotnēji izrādās nožēlojami mēsli, nejēdzība, ko cilvēks nebūtu drīkstējis ņemt nopietni.

Kad runa ir par nāvi, itin nekas nav piedienīgs, tas ir notikums, kur itin nekas nevar būt piemērots. Atsvešinātība tās vistīrākajā veidā.